Ģeogrāfiskā karte - Korintija (Nomós Korinthías)

Korintija (grc) ir Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumu daļā. Rietumos Korintija robežojās ar Ahaju un Arkādiju, ziemeļaustrumos ar Megarīdu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Argolīdu. Ziemeļrietumos to apskalo Korintas līcis, bet ziemeļaustrumos Saroniks. Mūsdienās Korintija ir iekļauta Peloponēsas perifērijas, Korintijas nomē ar galvaspilsētu Korintu.

Senāk par Korintiju uzskatīja teritoriju, kuru pārvaldīja Korintas pilsēta, kas iekļāva sevī Korintas šaurumu un zemes nedaudz uz ziemeļiem no tā. Agrāk robeža starp Korintu un Megaru gāja pa Kromionas pilsētu, taču vēlāk Korintija stiepās līdz Eskironas klintīm un Gerānijas kalnu pārejai. Starp šaurumu un Eskironas klintīm atradās Sidunta un Kromiona, bet uz austrumiem Lato Apolona templis, kurš iezīmēja robežu ar Megaru (domājams, netālu no mūsdienu Kinetas pilsētas). Uz ziemeļiem no šauruma austrumu daļā atrodas līdzenums, kas stiepjas līdz Saronikam, bet rietumu virzienā — kalnains apgabals līdz pašam Korintas līcim. Ziemeļaustrumu punkts saucas Olmija, bet dienvidrietumu — Heraons (mūsdienās Sv. Nikolaja baznīca un Melagkavi rags). Šis apgabals, kas līdzīgs pussalai, saucās par Pireju (mūsdienās Perahoras pussala), kur atradās Enoja un nozīmīgs Hēras templis. Blakus atrodas Vuliagmeni ezers. No Heraona uz Lehaju gāja ceļš pie kura atradās termālie avoti (mūsdienās Lutraki).

Uz dienvidiem no šauruma tai piederēja Peloponēsas daļa, kuras robeža gāja pa Argosas kalnu ziemeļu nogāzēm un pa Saronika piekrasti līdz Epidaurijai. Robeža ar Sikioniju gāja pa Nemejas upi. Netālu gāja robeža arī ar Kleonām.

Uz dienvidiem no Kenhrejām tecēja Onejas upe, kas ietecēja Saronikā pie Hersonesa raga. Bet apmēram pa vidu atradās līcītis, kurā atēnieši Nikija vadībā 425. gadā pr.Kr. izsēdās un centās ieņemt Soligeo virsotni. Kaut gan tiem izdevās radīt lielus zaudējumus korintiešu armijai, tā saņēma papildspēkus un Nikijam nācās mukt.